bide
   

 

Vecais Augusts  raksturojams  kā  oriģināls, kādi  mūsdienās  vairs  tikai  reti  satiekami. No  nabaga  rokas  puiša uzstrādājies   līdz  lielrūpniecības   īpašniekam, viņš savā dzīvē un  uzstāšanās  nepieņēma nedz  lakas, nedz  glazūra.
(Jāzeps Vītols)

Augusts Dombrovskis Augusts Dombrovskis dzimis 1845. gada 16. jūlijā. Viņa bērnība paiet trūcīgos apstākļos. Savu darba dzīvi sācis kā
vienkāršs zvejnieks, vēlāk kļuvis par prasmīgu kokrūpnieku. Šajā nozarē viņš gūst ievērojamus panākumus un 1888. gadā, sadarbībā ar citiem kokrūpniekiem, Dombrovskis ceļ pastāvīgu koku zāģētavu Vecmīlgrāvī. Viņam nebūt nav sveši strādnieku dzīves apstākļi, tādēļ sapelnītā nauda tiek likta lieta un 1899. gadā Mīlgrāvī top jauns skolas nams strādnieku bērniem. Skolu iesauc par Zaļo skolu. Savukārt, 1903. gadā pēc Dombrovska ierosinājuma Mīlgrāvja Saviesīgā Biedrība tiek pārdēvēta par Mīlgrāvja Bezalkohola Biedrību. Biedrībai nepieciešams arī savs nams.1905. gada 1 5. augustā tiek atklāts pirmais atturības biedrības nams "Ziemeļblāzma". Šī celtne ir ne tikai sanākšanas vieta Bezalkohola biedrībai, tas ir visa Vecmīlgrāvja kultūras dzīves centrs.
1905. gada revolūcijas notikumu gaitā tiek nodedzināts ari biedrības nams. Pašu Augustu Dombrovski no drošas
nāves glābj tikai nejaušība. Pēc visa pārdzīvotā 1906. gadā Dombrovskis dodas uz ārzemēm. Atgriežoties Latvijā, viņš nodegušā nama vietā uzceļ pagaidu paviljonu, bet 1913. gada rudenī tiek atklāts jaunais biedrības nams, celts vienīgi no mūra, dzelzs un betona. Tātad - kultūras un sabiedriskai dzīvei Dombrovskis neļauj apsīkt ne mirkli. Lai vēl jo sekmīgāk veicinātu strādnieku sakarus ar inteliģenci un līdz ar to - ar gara gaismu, 1908. gadā Dombrovskis Vccmīlgrāvī uzceļ ari Burtnieku māju - latviešu inteliģences atpūtas un jaunrades namu. Ari Burtnieku namu var uzskatīt par vienu no Dombrovska mecenātisma izpausmēm.

Augusts Dombrovskis un Krišjānis Barons

Šai mājā tolaik trūcīgai inteliģencei bija viņu ienākumiem atbilstoša īres maksa. Burtnieku mājā dzīvojuši J.Jaunsudrabiņš, K. Skalbe, J. Akurāters, L. Paegle, P.Kalve, G. Šķilters. Viņi aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē, kuras centrs ir jaunuzceltais biedrības nams. Taču 1914. gadā kultūras dzīvi pārtrauc karš.
Dombrovskis aktīvi piedalās tā laika norisēs. Ar viņa dotiem materiāliem un paša
Dombrovska palīdzību tiek celts tilts pāri Daugavai pie Mīlgrāvja. Arī
"Ziemeļblāzmas" telpas tiek nodotas strēlnieku rīcībā (tādēļ pēc kara nama iekšiene
bija stipri bojāta). Kara notikumiem strauji mainoties, Dombrovskis tomēr nolemj
atstāt Latviju un 1917. gadā aizbrauc uz Krieviju. 1918. gada Vasarsvētkos
Dombrovskis atgriežas. Runājot par Augustu Dombrovski, nedrīkst aizmirst vēl
kādu no viņa mūža lielajiem darbiem un mīlestībām. Tā ir vijole. Profesors Jāzeps
Vītols savās atmiņās raksta: "..viņš centās izdibināt noslēpumu, ko itāļu vecmeistari Stradivari, Madžini bija kapā sev līdzi paņēmuši. Līdz pašai savai beidzamajai dienai viņš nemitīgi būvēja vijoles, bračas, violončellus - pastarpām arī pa kontrabasam. Un, proti, šī ražošana bija eksperimentu nepārtraukta rinda".Ļoti talantīgs, lielu ideju augstu ideālu pilns, bet visiem atvērtu sirdi, vienkāršs vīrs garā, pelēkā mētelī - tāds Dombrovskis ir palicis savu laikabiedru atmiņās.   Dombrovskis miris 1927.   gadā, apglabāts saskaņā ar viņa vēlēšanos "Ziemeļblāzmas" dārzā. Kapa pieminekli veidojis Gustavs Šķilters. Arī pēc nāves Augusts Dombrovskis ir savu darbu vidū...

 

Jaunumi

2007.gada 14.decembrī plkst.17.00
Rīgas 2.mūzikas skolas Lielajā koncertzālē
SVĒTKU KONCERTS
Ziemeļblāzmas ielā 38

Rīgas 2.mūzikas skolai – 50
Burtnieku namam – 100

 

 

Valsts aģentūras "Rakstniecības, Teātra un Mūzikas muzejs"
filiāle Kr.Barona muzejs. Kr.Barona iela 3 dz.5, Rīga, LV-1050